Evanģēlijs...

Bībelē mēs varam lasīt kā Jēzus pārmet farizejiem viņu cilvēcisko tendenci pārvērst Dievu par vienkāršu objektu:

... Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība [...] Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību... (Jāņa 5:39-40)

Lai kā arī mums to negribētos atzīt, šī tendence ir bieži sastopama arī mūsdienās. Dievs aicina mūs veidot attiecības, bet daudz vienkāršāk ir novienkāršot mūsu piedzīvojumus ar Dievu līdz "drīkst un nedrīkst" saraksta līmenim – ar to taču mēs paši varam tikt galā (ņemot vērā, ka labo darbu sarakstu tad arī sastādām mēs paši).

Tomēr Jēzus neprārprotami norādīja, ka Dzīvība ir atrodama tikai Viņā un nevis grāmatā, kuru studējam. Ja Grāmata (Bībele) nevada pie Jēzus, tad mūsu Bībeles pētīšana ir bezjēdzīga. Būsim godīgi – lai arī daudzi no mums sevi saucam par kristiešiem, kad nonākam līdz pamatjautājumiem, ir tik viegli citēt ticības apliecības un Svēto Rakstu tekstus, bet aiz tā visa pazaudēt Dievu, Kurš ilgojas pēc attiecībām.

Kas tad ir patiesas ticības pamatā?

Es par šo jautājumu esmu daudz domājis, lasījis un pat sācis rakstīt...

Pārdomas tiks publicētas šeit...

Sagaidi lielas lietas no Dieva

...Līdz šejienei Kungs mums ir palīdzējis. (1.Sam.7:12) 

Bībelē varam lasīt: “…Samuēls ņēma kādu akmeni un novietoja starp Micpu un Šēnu. Viņš to nosauca par Eben-Ezeru, sacīdams: “Līdz šejienei Kungs mums ir palīdzējis."

Ja Tu atskaties uz aizvadīto dzīves periodu, ko Tu redzi? Vienas vienīgas neveiksmes? Izniekotas iespējas? Kad runa ir par mūsu neveiksmēm, Dievs saka: "Es – es esmu tas, kurš izdzēš tavus noziegumus pats sevis dēļ un nepiemin tavus grēkus" (Jes.43:25). Kad runa ir par mūsu izniekotajām iespējām, Dievs saka : "Es jums gandarīšu tos gadus, kad jūs ēda siseņi, sienāži, vaguļi un cirmeņi…” (Joēla 2:25).

Runā, ka Džordžs Santajana (George Santayana) esot teica: "Ja nemācamies no pagātnes, mēs esam nolemti to atkārtot…” Ir labi reizēm atskatīties un mācīties no pieļautam kļūdām… Tomēr, ja brauksi skatoties atpakaļskata spogulī, Tu galu galā attapsies grāvī. Vai ir bijis labi vai slikti, nepaliec iestrēdzis pagātnē. “…Nesaki: kā tas nāk, ka agrākie laiki bija labāki nekā šie? – Ja tu tā prasi, tas nenāk no gudrības" (Sal.māc.7:10). Viena no bīstamībām novecojot, ir kļūt vairāk satrauktam par pagātni, nekā par nākotni.

Reiz kāda dāma cienījamos gados esot aizrakstījusi laikraksta redaktoram vēstuli: "Jūsu avīze vairs nav tik laba, kā tas bija agrāk…” Pēc neilga laika viņa saņēma atbildi: "Tā nekad nav bijusi tik laba, kāda tā būs…”

Dievs saka: "Es zinu savus nodomus, ko es jums esmu iecerējis, saka Kungs, miera nodomus, ne ļaunus – es došu jums nākotni un cerību…“ (Jer.29:11).
Dievam ir brīnišķīgs plāns priekš Tevis arī turpmāk. Tāpēc atroti piedurknes, ķeries pie darba un gaidi lielas lietas no Dieva.

Meklēt Dievu

Kad Jēzus piedzima Jūdejas Betlēmē […], no austrumiem Jeruzālemē ieradās gudri vīri un jautāja: “Kur ir jaunpiedzimušais jūdu Ķēniņš…” (Mat.2:1-2) 

Vai esi pamanījis, divus interesantus faktus par gudrajiem no austrumiem: 

1. Kas viņi bija? Astrologi. Ebreji uzskatīja astroloģiju par nepieņemamu, par kaut ko pretēju patiesiem pravietojumiem. Esiet uzmanīgi! Ir cilvēki, kuru dzīves veidu Tu absolūti neatbalsti… tomēr arī viņi patiesi un godīgi meklē Dievu. Tāpēc esi iejūtīgs savās attiecībās ar viņiem. Grieķijas filozofi Atēnās uz Marsa Kalna bija izveidojuši panteonu saviem dieviem. Vai Pāvils bija tik satriekts, ka atteicās ar viņiem tikties? Nē! Viņš uzslavēja viņus par to, ka viņi ilgojas un meklē Dievu, piebilstot, ka “viņš [Dievs] radīja visas cilvēku tautas, likdams tiem dzīvot pa visu zemes virsu, iepriekš nolicis laikus un robežas, kur tiem dzīvot, lai tie meklētu Dievu un kaut taustoties censtos viņu atrast, lai gan viņš nav tālu nevienam no mums…” (Ap.d.17:26-27). Neizdari pārsteidzīgus secinājumus un nenoraksti cilvēkus pārāk ātri. Dieva acīs katra nezāle ir potenciāls rozes zieds un katrs zaudētājs ir potenciāls uzvarētājs. Un arī Tev būtu jāpriecājas par to! 
2. Cik tālu viņi devās? Viņi atstāja savas ģimenes, komfortablās mājas un devās simtiem kilometru garā ceļojumā, lai atrastu Dievu. Viņu ceļojums turp un atpakaļ bija vismaz divu gadu garumā, un galamērķis bija mazs ebreju ciemats, kur visi uz viņiem lūkojās ar aizdomām un pat naidu. Tajā pat laikā, ebreju tautas līderi, kuriem bija pieejami visi pravietojumi par Kristus dzimšanu, neuzskatīja par vajadzīgu tērēt laiku un pūles, lai pārbaudītu vai tikai tas tagad patiešām nepiepildās. 

Mēs bieži citējam pravieša Jeremijas grāmatas 29. nodaļas 11.pantu: “Es zinu savus nodomus, ko es jums esmu iecerējis, saka Kungs, miera nodomus, ne ļaunus – es došu jums nākotni un cerību…” Bet neapstājies šajā vietā – turpini lasīt: “Un jūs piesauksiet mani, iesiet un pielūgsiet mani, un es jūs uzklausīšu! Jūs meklēsiet mani un atradīsiet – ja meklēsiet mani no visas sirds.” (Jer.29:12-13). Dzejniece Džūlija Karro (Julie Carro) par šo notikumu raksta: “Patiesi gudri cilvēki joprojām meklē Dieva vaigu, tāpat kā toreiz senatnē; lai dotu Kungam savas sirdis, kas ir kaut kas dārgāks un vērtīgāks par sudrabu un zeltu.” Cik tālu Tu esi gatavs iet savos Dieva meklējumos?